Ja nu tomēr?

brexit (1)

Ar vien mazāks paliek laika posms līdz zīmīgam notikumam kurā var izmainīt vai būtiski ietekmēt daudzu un daudzu cilvēku likteņus dzīvojošus Lielbritānijā. Jūs droši vien sapratāt (nojautāt), ka domāts ir referendums par to vai turpmāk Lielbritānijai palikt Eiropas Savienības sastāvā kā dalībvalstij vai nē.Nesen tika paziņots, ka šis notikums risināsies 2016.gada 23. jūnijā. Izvērtējot 2016.gada 18-19. februāra Eiropas Savienības Samita rezultātus, kurā tika izskatīts reformu projekts jautājumā par iespējamajiem pabalstu ierobežojumiem attiecībā uz Lielbritānijas imigrantiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm, no pirmā acu skatiena var secināt, ka Eiropas Savienība spēra soli pretim Lielbritānijai šajos jautājumos. Tomēr tas var izrādīties par nepietiekoši būtisku argumentu priekš Lielbritānijas pilsoņiem referenduma dienā. Faktiski izrādījās, ka problēmas sakne ir drīzāk nevis Eiropas Savienības pilsoņos, kas dzīvo Lielbritānijā, bet kopējā tendencē pieaugot eiroskeptiķu skaitam, kuri ir vīlušies Eiropas Savienībā un uzskata, ka dzīvot, atrodoties ārpus Eiropas Savienības, būs labāk. Šie pat ir laiduši apritē jaunu angļu terminu – BREXIT, kas tika izveidots no angļu vārdiem BRITAIN un EXIT. Ievērojot pēdējās iedzīvotāju aptaujas, BREXIT piekritēju skaits pieaug ar katru dienu. Tā lūk arī Londonas mērs Boris Džonsons publiski ir paziņojis par vēlmi iestāties BREXIT piekritēju rindās.

2016.gada 5.februārī avīzē Daily Express tika publicēti šokējoši avīzes lasītāju ekskluzīvās „online” aptaujas rezultāti, kurā ir piedalījušies 68 777 dalībnieki. Aptauja liecina, ka 92 % aptaujāto vēlas, lai Lielbritānija vairs nebūtu Eiropas Savienības dalībvalsts. Pat ievērojot avīzes elektorāta (lielākā daļa lasītāju ir opozīcijas partijas UKIP piekritēji), aptaujas rezultāti liek beidzot nopietni aizdomāties, kas mūs var sagaidīt, gadījumā ja tiešām balsošanas rezultātā „Britain un Exit” kļūs par realitāti. Nespriedīsim par globālās ekonomikas sekām – tādam mērķim ir izveidoti dažādi dienesti un institūcijas, kuri ir gatavi sniegt turpmākās attīstības prognozes. Mūsu interešu lokā nonāk tas, kā šis balsošanas rezultāts var ietekmēt tieši mūsu dzīvi.

Mēģināsim modelēt un centīsimies ieskatīties tuvākajā nākotnē, proti, tieši tajā dienā kad pēkšņi kļūs skaidrs, ka BREXIT ir realitāte un Lielbritānija vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Uzreiz nomierināsim Lielbritānijas iedzīvotājus, kuriem ir Lielbritānijas pilsonība vai pastāvīga iedzīvotāja (rezidenta) statuss, mūsuprāt diez vai viņi izjutīs jebkādu diskomfortu. Visdzīvāk otrādi, tajā viņi varēs pamanīt dažus pozitīvus momentus: samazināsies rindas uz sociālajiem dzīvokļiem, pieejamāka kļūs dzīvojamo platību īre un iegāde, var palielināties zemu atalgotu darbavietu skaits sakarā ar Eiropas Savienības migrantu masveida atgriešanos savā valstī.

Daudzi no mums ir pārdzīvojuši PSRS sabrukšanu 90-jos gados, bet nedaudzi var paskaidrot, ko ir izjutis, piemēram, Ukrainas tautības cilvēks, kurš padomju laikā ir dzīvojis un strādājis Rīgā, brīdī kad viņam „parādīja durvju virzienā” pēc Latvijas Republikas iziešanas no PSRS sastāva. Kaut kas līdzīgs var mūs sagaidīt Lielbritānijas BREXIT rezultātā. Eiropas Savienības likumi pēkšņi Lielbritānijas teritorijā nebūs spēkā, un paliks spēkā tikai viena Lielbritānijas jurisdikcija. Var tikai nojaust, kā attīstīsies vienotu Lielbritānijas imigrācijas likumu piemērošanas scenārijs attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

brexit
Mūsuprāt personas kurām ir Permanent Residence Certificate un Permament Residence Card nebūs vajadzības no jauna pierādīt savas tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu, iespējams viņi varēs bez problēmām pamainīt šos dokumentus uz Indefinite Leave to Remain zīmogu pasē un turpināt dzīvot un strādāt Lielbritānijā saskaņā ar tās likumiem bez jebkādiem papildus ierobežojumiem. Personas ar pagaidu uzturēšanās atļauju (Residence Certificate un Residence Card) arī saglabās savas tiesības dzīvot un strādāt valstī, tomēr būs par imigrācijas kontroles objektu un visātrāk tiks ierobežoti piekļuvē pie dažādiem publiskajiem fondiem (pabalstiem) līdz brīdim kamēr, nodzīvojot valstī 5 gadus, nesaņems pastāvīgu uzturēšanās atļauju.

Daudz grūtāk iedomāties, kas notiks ar tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri līdz tam brīdim kad Lielbritānija izgāja no Eiropas Savienības dalībvalstu skaitā, neparūpējās par to, lai apliecinātu savu imigrācijas statusu valstī ar kādu attiecīgu dokumentu no Home Office. Iespējams, ka Eiropas Savienības likumu darbība neizbeigsies pēkšņi, bet tiks ieviests kāds pārejas periods, pēc kura būs par vēlu aizpildīt veidlapas un iesniegt dokumentus, mēģinot pierādīt imigrācijas statusu pēc Eiropas normām. Kopā ar šo Eiropas tiesību normu spēku zudīs arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu tiesības dzīvot un strādāt (Right to reside) Lielbritānijā. Tas nozīmē, ka Jūs varēsiet atrasties Lielbritānijā tikai noteiktu laika periodu, kā tūrists. Arī Lielbritānijas robežas šķērsošanas brīdī var rasties sarežģījumi (Baltijas valstu iedzīvotāji vēl nav aizmirsuši, kā 2004 gadā lidostā no katra reisa aizkavēja 5-6 cilvēkus, kurus turēja aizdomās par vēlmi palikt strādāt Lielbritānija, jo tādu tiesību – strādāt Lielbritānijā, viņiem nebija).

Tādejādi, bez tiesībām Right to reside, simtiem tūkstošu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi būs spiesti aizbraukt no valsts. Savukārt saņemt šīs tiesības viņi varēs tikai noformējot sev kādu no Lielbritānijas imigrācijas likumdošanā paredzētām vīzām (TIER1, TIER2 un tā tālāk). Protams būs arī izņēmumi. Piemēram Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas Lielbritānijā ir nodzīvojuši legālo 10 gadus, visātrāk varēs pretendēt uz ILR saņemšanu pēc Long Residence kategorijas saskaņā ar Lielbritānijas likumiem. Tomēr, pirmkārt, to viņiem būs jādara uzreiz pēc BREXIT, jo pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības dalībvalstu skaita var pārrauties viņu legālās atrašanās termiņš Lielbritānijā. Otrkārt, valsts nodevas apmērs šai kategorijai sastāda £1500, bet no aprīļa mēneša tiks paaugstināta. Tikai iedomājieties cik cilvēku, kas ir saistīti ar Eiropas Savienību, var ciest BREXIT rezultātā! Rezultāts tam visam ir nevēlēšanās jau tagad, laicīgi, aizdomāties par savu un savu piederīgo nākotni apdrošinoties jau tagad.

Neskatoties uz to, ka Home Office jau tagad sāka paaugstināt prasības attiecībā uz pilsoņiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēršas pēc pastāvīgas uzturēšanās atļaujas Lielbritānijā, vēl nav par vēlu uzsākt šo procesu, lai iespējamo BREXIT scenāriju sagaidīt sagatavotam.

Viktors Spodobajevs – eksperts konsultants T. 07482575345,
Arturs Patmalnieks – eksperts konsultants T. 07500232592

Logo-mini for email

320 views